Zinātnieki un politiķi saka, ka klimata pārmaiņu dēļ mēs saskaramies ar planētu krīzi.
Bet kādi ir pierādījumi par globālo sasilšanu un kā mēs zinām, ka to izraisa cilvēki?
Kā mēs zinām, ka pasaule kļūst siltāka?
Kopš rūpnieciskās revolūcijas rītausmas mūsu planēta ir strauji sasilusi.
Kopš 1850. gada vidējā temperatūra uz Zemes virsmas ir paaugstinājusies par aptuveni 1,1 C. Turklāt kopš 19. gadsimta vidus katra no pēdējām četrām desmitgadēm ir bijusi siltāka nekā jebkura iepriekšējā.
Šie secinājumi izriet no miljoniem mērījumu analīzes, kas savākti dažādās pasaules daļās.Temperatūras rādījumus savāc meteoroloģiskās stacijas uz sauszemes, uz kuģiem un satelīti.
Vairākas neatkarīgas zinātnieku grupas ir sasniegušas vienu un to pašu rezultātu - temperatūras kāpumu, kas sakrīt ar industriālās ēras sākumu.
Zinātnieki var rekonstruēt temperatūras svārstības vēl vairāk pagātnē.
Koku gredzeni, ledus serdes, ezeru nogulumi un koraļļi – tas viss ir pagātnes klimata pazīmes.
Tas nodrošina tik ļoti nepieciešamo kontekstu pašreizējai sasilšanas fāzei.Faktiski zinātnieki lēš, ka Zeme nav bijusi tik karsta apmēram 125 000 gadu.
Kā mēs zinām, ka cilvēki ir atbildīgi par globālo sasilšanu?
Siltumnīcefekta gāzes, kas aiztur Saules siltumu, ir izšķirošā saikne starp temperatūras paaugstināšanos un cilvēka darbību.Vissvarīgākais ir oglekļa dioksīds (CO2), jo tas ir daudz atmosfērā.
Mēs varam arī teikt, ka tas ir CO2, kas aiztur Saules enerģiju.Satelīti rāda, ka mazāk siltuma no Zemes izplūst kosmosā tieši tajos viļņu garumos, kuros CO2 absorbē izstaroto enerģiju.
Fosilā kurināmā dedzināšana un koku ciršana izraisa šīs siltumnīcefekta gāzes izdalīšanos.Abas aktivitātes eksplodēja pēc 19. gadsimta, tāpēc nav pārsteidzoši, ka tajā pašā laika posmā atmosfērā pieauga CO2.
Ir veids, kā mēs varam skaidri parādīt, no kurienes radās šis papildu CO2.Ogleklim, kas rodas, sadedzinot fosilo kurināmo, ir raksturīgs ķīmiskais raksturs.
Gan koku gredzeni, gan polārais ledus reģistrē izmaiņas atmosfēras ķīmijā.Pārbaudot tos, redzams, ka ogleklis, īpaši no fosilajiem avotiem, kopš 1850. gada ir ievērojami pieaudzis.
Analīze rāda, ka 800 000 gadu atmosfēras CO2 nepalielinājās virs 300 daļām uz miljonu (ppm).Taču kopš rūpnieciskās revolūcijas CO2 koncentrācija ir pieaugusi līdz pašreizējam līmenim, kas ir gandrīz 420 ppm.
Datoru simulācijas, kas pazīstamas kā klimata modeļi, ir izmantotas, lai parādītu, kas būtu noticis ar temperatūrām bez milzīgiem siltumnīcefekta gāzu daudzumiem, ko izdala cilvēki.
Tie atklāj, ka 20. un 21. gadsimtā globālā sasilšana un, iespējams, neliela atdzišana būtu bijusi neliela, ja vien klimatu būtu ietekmējuši tikai dabiskie faktori.
Tikai tad, kad tiek ieviesti cilvēka faktori, modeļi var izskaidrot temperatūras paaugstināšanos.
Kāda ir cilvēku ietekme uz planētu?
Tiek prognozēts, ka jau pieredzētais Zemes sasilšanas līmenis radīs būtiskas izmaiņas apkārtējā pasaulē.
Šo izmaiņu novērojumi reālajā pasaulē atbilst modeļiem, ko zinātnieki sagaida ar cilvēka izraisītu sasilšanu.Tajos ietilpst:
*** Grenlandes un Antarktikas ledus loksnes strauji kūst
***50 gadu laikā ar laikapstākļiem saistīto katastrofu skaits ir pieaudzis piecas reizes
***Pagājušajā gadsimtā globālais jūras līmenis paaugstinājās par 20 cm (8 collas) un joprojām ceļas
***Kopš 1800. gadiem okeāni ir kļuvuši par aptuveni 40% skābāki, ietekmējot jūras dzīvi.
Bet vai agrāk nebija siltāks?
Zemes pagātnē ir bijuši vairāki karstie periodi.
Piemēram, pirms aptuveni 92 miljoniem gadu temperatūra bija tik augsta, ka nebija polāro ledus vāciņu, un krokodiliem līdzīgi radījumi dzīvoja līdz pat Kanādas Arktikai.
Tomēr tam nevajadzētu nevienu mierināt, jo cilvēku tuvumā nebija.Reizēm pagātnē jūras līmenis bija par 25 m (80 pēdas) augstāks nekā tagad.Tiek uzskatīts, ka 5–8 m (16–26 pēdas) pieaugums ir pietiekams, lai iegremdētu lielāko daļu pasaules piekrastes pilsētu.
Ir daudz pierādījumu par dzīvības masveida izmiršanu šajos periodos.Un klimata modeļi liecina, ka dažkārt tropi varēja kļūt par "mirušajām zonām", kas ir pārāk karsti, lai lielākā daļa sugu izdzīvotu.
Šīs svārstības starp karstumu un aukstumu ir izraisījušas dažādas parādības, tostarp veids, kā Zeme svārstās, ilgstoši riņķojot ap Sauli, vulkānu izvirdumi un īstermiņa klimata cikli, piemēram, El Niño.
Daudzus gadus tā dēvēto klimata "skeptiķu" grupas ir apšaubījušas globālās sasilšanas zinātnisko pamatojumu.
Tomēr praktiski visi zinātnieki, kas regulāri publicējas recenzējamos žurnālos, tagad vienojas par pašreizējiem klimata pārmaiņu cēloņiem.
Svarīgākajā ANO ziņojumā, kas tika publicēts 2021. gadā, teikts, ka "ir nepārprotami, ka cilvēka ietekme ir sasildījusi atmosfēru, okeānus un zemi".
Lai iegūtu vairāk informācijas, lūdzu, skatiet:https://www.bbc.com/news/science-environment-58954530
Publicēšanas laiks: 21. oktobris 2022